Ātrā mode un tās sekas – kā ilgtspējīgs skats uz modi palīdz Taviem uzkrājumiem

2023. gada 27. decembris

Ātrā mode jeb “fast fashion” – lēti apģērbi, ko strauji ražo masu tirgus mazumražotāji, reaģējot uz jaunākajām tendencēm. Vērtīgi ir izprast, ka jebkas, kas mums maksā lēti, kādam citam izmaksā vairāk. Ātrā mode nav izņēmums – par lētiem, impulsīviem pirkumiem samaksā gan vide, gan arī citi cilvēki, kuru dzīves apstākļi nesniedz tiem iespējas izvēlēties drošāku un labāk atmaksātu darbu.


2020. gadā tekstila patēriņš radīja trešo augstāko ūdens degradācijas un zemes izmantošanas līmeni, salīdzinot ar citām patēriņa grupām. Viena Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāja apģērbu un apavu patēriņam vidēji bija nepieciešami 9 kubikmetri ūdens, 400 kvadrātmetri zemes , kā arī 391 kilograms (kg) izejvielu.[1] Laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam apģērbu ražošanas apjoms ir dubultojies. Paredzams, ka līdz 2030. gadam apģērbu un apavu patēriņš pieaugs par 63%, proti, no 62 miljoniem tonnu līdz 102 miljoniem tonnu 2030. gadā.


Lietotas drēbes var eksportēt ārpus ES, bet galvenokārt (87%) tās sadedzina vai apglabā atkritumu poligonos.[2] Tas nozīme, ka apģērbu ražošanas radītais piesārņojums rūpnīcu apkārtnē postoši ietekmē dzīvniekus, ekosistēmas un vietējo iedzīvotāju veselību. Ķimikālijas iekļūst barības ķēdē caur uzsūkšanos zemē vai izdalīšanos ūdens resursos, nodarot nopietnu kaitējumu visai dzīvajai radībai, kas ir atkarīga no piekļuves barības vielām.


Papildus šiem vides kaitējumiem, ātrā mode ekspluatē cilvēkus, kas iesaistās apģērbu masveida ražošanā. Šie cilvēki nereti nonāk nedrošos darba apstākļos ar zemu atalgojumu bez pamata tiesību ievērošanas.[3] Modes industrija ir kritizēta par tās negatīvo sociālo ietekmi pret daudziem ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. gada programmā. Tādi zīmoli un mazumtirgotāji kā H&M un GAP tiek kritizēti par tādas atmosfēras radīšanu, kurā darbinieki saņem zemu atalgojumu un kur darba vide var būt bīstama.[4] Dokumentālā filma “The True Cost” (latviešu valodā: “Patiesās izmaksas”) lieliski atspoguļo šo ātrās modes aspektu.


ES sāk ieviest pasākumus tekstila atkritumu samazināšanai. Saskaņā ar Atkritumu direktīvu, ko Eiropas Parlaments apstiprināja 2018. gadā, ES valstīm līdz 2025. gadam būs pienākums nodrošināt tekstilizstrādājumu dalītu savākšanu. Ir ieviests ES ekomarķējums, ar ko ražotāji, kuri ievēro ekoloģiskos kritērijus, var marķēt preces, nodrošinot kaitīgu vielu ierobežotu izmantošanu un mazāku ūdens un gaisa piesārņojumu. Savukārt, no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem tiek finansēts projekts RESYNTEX, kurš varētu nodrošināt tekstilrūpniecībai aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeli. Neskatoties uz to, ka ES ar savu rīcību mazina ātrās modes raisītās sekas, ir vērts reflektēt uz mūsu pašu ieradumiem – individuāla patērētāja ieradumiem.



Bieži vien izskan arguments par to, ka kvalitatīvs apģērbs ir pārāk dārgs, neaizdomājoties par to, ka dārgāka un kvalitatīvāka prece mūsu garderobē nodzīvos ilgāk, savu vērtību atmaksājot. Ieguldot labi izgatavotās drēbēs, tiek ietaupīta nauda, jo tās nav nepārtraukti jāmaina.[5] Lielie apģērbu kalni mūsu skapjos atspoguļojas ne tikai bankas konta atlikumā, bet arī tajā, kā jūtamies. Tāpēc arvien vairāk dzirdam par kapsulas garderobi.


Kapsulas garderobe sevī ietver klasisku un vienkāršu apģērbu kolekciju. Vidēji tā sastāv no 20 līdz 40 daudzpusīgiem, toties vienkārši savienojamiem apģērba gabaliem – biksēm, svārkiem, krekliem, tostarp aksesuāriem un apaviem, no kuriem var izveidot daudz dažādu apģērbu komplektu. Šādā garderobē plaši izplatīts ir minimālisms, neitrāli toņi un vienkārši, klasiski apģērbu modeļi. Šis princips ietver nevis atteikšanos no šī brīža tendencēm, bet gan apdomātu pirkuma izvēli. Kādam kapsulas garderobe sastāvēs no neitrāliem toņiem, savukārt citam – puķainiem rakstiem un lielām piedurknēm.[6] Katram ir bijušas dienas, kad, ieskatoties skapī un ieraugot nomācošu apģērba daudzumu, zūd motivācija domāt par šodienas apģērba salikumu. Tiek izvilkts ārā novalkātais džemperis un ērtās džinsa bikses. Kapsulas garderobe nodrošina to, ka ikkatra lieta garderobē ir ērta, glīta un savienojama ar citu.


Var rasties jautājums – kur tad likt visas tās drēbes, kuras neiederētos kapsulas garderobes principā? Lai veicinātu tekstila materiālu otrreizējo apriti, Ventspilī izvietoti 9 tekstila šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji aicināti nodot nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus – mājas tekstilu, somas un jostas, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Konteineru atrašanās vietas Ventspilī iespējams redzēt šeit: bit.ly/apgerbu-skirosana. Jāņem vērā tas, ka viens sadzīves atkritumu maiss var sabojāt visu konteinera saturu. Tāpēc šajos konteineros iedzīvotāji aicināti nodot tikai tīras, nesaplēstas un atkārtotai lietošanai derīgas lietas, kas ievietotas stingri aizsietā maisā.


Kopsavilkumā – kāds labums atteikties no ātrās modes? Tīrāka un veselīgāka vide, mazāk impulsīvu pirkumu, vairāk apdomāti tēriņi. Tāpat arī apģērba aprite un šķirošana nodrošina apģērba pieejamību cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams.


Kampaņa “Zaļā misija” organizē dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu visaptverošu sabiedrības informēšanu par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Aktivitāšu īstenošanas mērķis ir veicināt izpratni par iespējām, kas palīdzētu sabiedrībai uzlabot savus ikdienas paradumus un pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Aicinām sekot aktualitātēm “Zaļā misija” Facebook lapā.


Strādājam kopā zaļai Eiropai!


Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.

 


[1] https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/society/20201208STO93327/tekstilizstradajumu-razosanas-un-atkritumu-ietekme-uz-vidi-infografikas

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52022DC0141

[3] https://www.cilvektiesibas.info/raksti/atra-mode-jeb-fast-fashion-butiska-problema-cina-par-vides-aizsardzibu

[4] https://sdwatch.eu/2020/02/environmental-and-social-impacts-of-fast-fashion/

[5] https://www.earthday.org/toolkit-how-to-shop-for-your-clothes/#:~:text=Investing%20in%20well%2Dmade%20clothes,or%20for%20a%20small%20fee

[6] https://blog.swedbank.lv/ipasums/majoklis/kapsulas-garderobe-610

Citas ziņas

Autors Santa Patmalniece 2024. gada 20. decembris
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks aicina pieteikties tiešsaistes kursam "Ideālā klienta definēšana un atrašana, izmantojot mākslīgā intelekta iespējas", kas sniegs praktiskus risinājumus, kā precīzi noteikt un sasniegt savu ideālo klientu. Kursa ietvaros tiks apgūtas digitālā mārketinga stratēģijas, satura mārketings, UX (lietotāja pieredze) un klientu pieredzes pilnveidošana. Apmācības tiek piedāvātas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu * . Apmācības vadīs Guntis Čoders SIA THEO GROWTH : "Atklājiet mākslīgā intelekta spēku, lai pārveidotu savu mārketinga stratēģiju un uzlabotu klientu piesaistes procesu! 32 stundās apgūstiet mārketinga pamatus, ideālā klienta profilēšanu un datu vadītu tirgus analīzi. No pārliecinošu vērtību piedāvājumu izveides līdz digitālo rīku un stāstniecības izmantošanai – šis kurss sniedz nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai piesaistītu un noturētu jūsu ideālos klientus." Apmācībās Jūs uzzināsiet: Mārketinga pamati un klienta izpratne Datu analīze un tirgus pētījumi Ideālā klienta profilēšana Vērtības piedāvājuma izstrāde Digitālais mārketings un sociālie mediji Satura mārketings un stāstu stāstīšana Mērījumi un analītika Lietotāja pieredze (UX) un klientu apkalpošana Praktiskas darbnīcas un reāli projekti Apmācību norises datumi un pieteikšanās: 03.02., 07.02., 10.02., 14.02., 17.02., 20.02., 24.02., 27.02. (plkst. 13:00-17:00) tiešsaistes platformā Zoom. Pieteikties iespējams līdz 15.janvārim, aizpildot anketu šeit! * Eiropas Savienības (De minimis) līdzfinansējums atkarībā no uzņēmuma lieluma (mazs - 70%; vidējs - 60%; liels - 50%). Kursa cena 644 EUR bez PVN, ar ES (De minimis) atbalstu maziem uzņēmumiem kursi par 193,20 EUR bez PVN, vidējiem - 257,60 EUR bez PVN, lieliem - 322 EUR bez PVN. Visu Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Digitālo prasmju apmācību piedāvājumu iespējams apskatīt šeit: vatp.lv/digitalas-prasmes . Digitālo prasmju apmācību programmu īsteno projektu nr.2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001; nr.2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/002; nr.2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003; nr.2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/004; nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005 ietvaros. Eiropas Savienība neatbild par vietnes saturu. Vairāk informācijas: Santa Patmalniece santa.patmalniece@vatp.lv
Autors Aleksandra Serebrjakova 2024. gada 12. decembris
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) projekta “BSI_4Women” ietvaros ir uzsācis īstenot inkubācijas programmu, kurā apstiprinātas četras apņēmīgas sievietes, kuras uz dzīvi Ventspilī pārcēlušās no Ukrainas. Šī gada 11. decembrī notika programmas atklāšanas pasākums, kurā piedalījās gan pašas dalībnieces, gan uzņēmēji, kas dalījās savos pieredzes stāstos.  Pasākuma mērķis bija apspriest inkubācijas programmas struktūru, īstenošanas kārtību un saņemamo atbalstu biznesa idejas īstenošanai. Iniciatīvas ietvaros dalībniecēm četru mēnešu garumā tiks nodrošināts mentors, kurš vadīs inkubācijas procesu. Tāpat tiks organizētas klātienes un tiešsaistes apmācības un nodrošinātas konsultācijas ar nepieciešamajiem ekspertiem. Dalībniecēm būs iespējams saņemt atbalstu arī savas idejas prototipēšanai. Atklāšanas pasākuma laikā ar savu pieredzi dalījās apģērbu zīmola “Kukle Clothing” īpašniece Ksenija Kukle, kura pirms vairākiem gadiem no Ukrainas pārcēlās uz dzīvi Latvijā un šobrīd dzīvo Ventspilī. Ksenija stāstīja par dzīvi Ukrainā, pārcelšanos uz Latviju un biznesa veidošanu. Ar pieredzi dalījās arī Ventspils uzņēmuma SIA “Trempel” īpašnieks Aleksandrs Bobrovs. Uzņēmums ražo apģērbu un aksesuāru pakaramos, kas izgatavoti no ekoloģiskiem materiāliem, tajā skaitā kartona un koka. Pasākumā viesojās arī masiere un veselības trenere Liene Matvejeva, kas atvērusi savu salonu Ventspilī. Projekta mērķis ir palīdzēt sieviešu dzimuma pārstāvju bēglēm no Ukrainas un ārpus tās dibināt savu biznesu un kļūt par aktīvām sabiedrības loceklēm. Projektā piedalās septiņi partneri no Baltijas jūras reģiona valstīm – Žešovas reģionālās attīstības aģentūra (Polija), Mēres un Rumsdāles apgabala pārvalde (Norvēģija), Centrālā Dānijas Biznesa centrs (Dānija), Tallinas zinātnes parks “Tehnopol” (Igaunija), Kauņas Tehnoloģiju un zinātnes parks (Lietuva), nodibinājums “Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks” (Latvija), Dalarnas zinātnes parks (Zviedrija). Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “The Baltic Sea Initiative for the Development of Business Activity of Refugee Women” (projekta Nr. #C003) ietvaros. Vairāk informācijas: www.vatp.lv/projekti/bsi4women .
Autors Santa Patmalniece 2024. gada 9. decembris
Ceturtdien, 5. decembrī, Kuldīgas kultūras centrā norisinājās iedvesmojoša konference DigiSpēks “Uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšana – digitālo prasmju attīstība”, kas pulcēja vairāk nekā 100 dalībniekus – uzņēmējus, ekspertus, nozares līderus un citus interesentus no piecām nozarēm – būvniecības, tūrisma, IKT, vieglās rūpniecības un kokrūpniecības. Konference noritēja pozitīvā, radošā un atvērtā atmosfērā, uzņēmumu pārstāvjiem un nozaru ekspertiem daloties ar pieredzes un veiksmes stāstiem par rezultātu sasniegšanu pateicoties digitālo prasmju izmantošanai un digitalizācijai. Eiropas Komisijas ANM (Atvesaļošananas un noturības mehānisms) ieviešanas darba grupas eksperts Anatoly Subocs : “Digitalizācija ir galvenais Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, veicinot konkurētspēju, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību. Ar ES atbalstu Latvija investē digitālo prasmju attīstībā un uzņēmumu digitālajā transformācijā, izveidojot Digitālās inovācijas centrus un nodrošinot apmācības iedzīvotājiem un uzņēmumiem.” Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore informēja par daudzveidīgām atbalsta iespējām MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, startam un produktivitātes kāpināšanai, komercdarbības procesu digitalizācijai, finanšu instrumentiem komersantu digitālās transformācijas veicināšanai, produktivitātes aizdevumiem inovatīviem uzņēmumiem, kā arī maza un liela mēroga jaunu produktu izstrādei.  Konferences dalībnieki tika informēti par pieejamo finansiālo atbalstu uzņēmumu digitalizācijai, apmācību kursiem un iespējām saņemt finansējumu no ES atbalsta programmām. Ar veiksmīgu digitalizāciju, digitālo prasmju pieredzi un to pilnveides iespējām dalijās: Gvido Grīnbergs Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”; Pauls Siliņš RigaTechGirls; Kaspars Rožkalns SIA "UPB Nams"; Jurģis Kalniņš SIA „Rietumu būvvadība”; Marija Gordina MG Digital Fashion Studio; Aleksandrs Bobrovs SIA “Trempel”; Olavs Rāciņš Delulu Solutions; Antra Meike SIA "Hotel Virkas muiža"; Sintija Pusaudze Liepājas Tūrisma informācijas birojs; Edgars Makarovs SIA "Kurekss"; Sandis Fogelmanis SIA "Stiga RM"; Kristaps Freimanis SIA "TestDevLab"; Agate Ambulte Digitālo inovāciju parks . Konference bija arī iespēja dibināt jaunus kontaktus, veidot sadarbības un satikt daudz iedvesmojošu cilvēku vienuviet. Konferences mērķis bija ne tikai dalīties zināšanās, bet arī iedvesmot uzņēmumus spert drosmīgus soļus digitālās transformācijas virzienā. Konferences dalībnieki nonāca pie secinājuma – digitālās prasmes vairs nav tikai nākotnes nepieciešamība, bet šodienas realitāte. Nozaru pārstāvji apliecināja, ka mūsdienu uzņēmumu konkurētspēja un efektivitāte ir tieši atkarīga no spējām pielāgoties digitālajai videi. Digitalizācija ir nepārtraukts process, kas prasa elastību, zinātkāri un gatavību mācīties. Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.2.i. investīcijas "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība". ID Nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/002, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/004, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005. Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Autors Santa Patmalniece 2024. gada 15. novembris
Šī gada 5. decembrī, Kuldīgā norisināsies konference DigiSpēks “Uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšana – digitālo prasmju attīstība” , kas pulcēs ekspertus, uzņēmējus un inovatorus no piecām nozarēm – būvniecības, tūrisma, IKT, vieglās rūpniecības un kokrūpniecības, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju un digitālo transformāciju. Konferencē nozaru pārstāvji un uzņēmēji dalīsies pieredzes stāstos par to, kā digitālo prasmju izmantošana ir palīdzējusi sasniegt konkrētus biznesa mērķus, uzlabot efektivitāti un pārvarēt izaicinājumus. Praktiskus padomus sniegs digitalizācijas un mākslīgā intelekta eksperti, kā arī ES atbalsta programmu īstenotāji. Reģiona līderi dalīsies pieredzē, kā ar digitalizācijas un digitālo prasmju palīdzību ir veicinājuši uzņēmuma konkurētspēju un izaugsmi. SIA “Kurekss” Finanšu direktors Edgars Makarovs uzsver, ka "Digitālo prasmju attīstība veicina uzņēmuma ilgtspēju. Tās tieši ietekmē konkurētspēju un efektivitāti. Ikdienas procesu optimizācija kokapstrādē nav iedomājama bez dažādu digitālo prasmju pielietošanas. Uzņēmuma attīstības iespējas ir cieši saistītas ar digitālām prasmēm." Uzņēmumu efektivitāte, konkurētspēja un ilgtspējīga attīstība balstās uz spēju pielāgoties un izmantot digitālās inovācijas, kā arī apgūt jaunas digitālās prasmes. Antra Meike, Dizainere, Hotel Virkas muiža pārstāve: "Lai veicinātu uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir būtiska digitālo prasmju attīstība, kas ļauj izmantot mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības. Virkas muižas mājaslapas veidošana ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību ir lielisks piemērs, kā digitālie risinājumi un daudzvalodu piekļuve var uzlabot pieejamību un piesaistīt plašāku auditoriju. Šāda prasmju izmantošana palīdz mazajiem uzņēmumiem kļūt redzamākiem un efektīvāk sasniegt klientus." DigiSpēks nozares līderi un profesionāļi dalīsies idejās un informācijā par jaunākajiem digitālajiem rīkiem, digitalizācijas atbalsta un digitālo prasmju apmācību iespējām. Olavs Rāciņš, MI risinājumu eksperts un inovāciju projektu vadītājs SIA “Helve”: “MI apgūšana ļauj efektīvāk izmantot datus, prognozēt tendences un personalizēt klientu pieredzi. Spēcīgas vadības iemaņas ir neaizstājamas, lai virzītu komandu pretī pārmaiņām, veicinātu pastāvīgu izglītošanos un pielāgošanos.” Konferencē tiek gaidīts ikviens, kurš vēlas gūt iedvesmu, informāciju un zināšanas par digitalizāciju un digitālajām prasmēm. Vietu skaits ierobežots. Reģistrācija dalībai konferencē: https://www.vatp.lv/digi-speks Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.2.i. investīcijas "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība". ID Nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/002, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/004, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005.
Atvērt vairāk ziņu
Share by: