Ātrā mode un tās sekas – kā ilgtspējīgs skats uz modi palīdz Taviem uzkrājumiem

2023. gada 27. decembris

Ātrā mode jeb “fast fashion” – lēti apģērbi, ko strauji ražo masu tirgus mazumražotāji, reaģējot uz jaunākajām tendencēm. Vērtīgi ir izprast, ka jebkas, kas mums maksā lēti, kādam citam izmaksā vairāk. Ātrā mode nav izņēmums – par lētiem, impulsīviem pirkumiem samaksā gan vide, gan arī citi cilvēki, kuru dzīves apstākļi nesniedz tiem iespējas izvēlēties drošāku un labāk atmaksātu darbu.


2020. gadā tekstila patēriņš radīja trešo augstāko ūdens degradācijas un zemes izmantošanas līmeni, salīdzinot ar citām patēriņa grupām. Viena Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāja apģērbu un apavu patēriņam vidēji bija nepieciešami 9 kubikmetri ūdens, 400 kvadrātmetri zemes , kā arī 391 kilograms (kg) izejvielu.[1] Laika posmā no 2000. līdz 2015. gadam apģērbu ražošanas apjoms ir dubultojies. Paredzams, ka līdz 2030. gadam apģērbu un apavu patēriņš pieaugs par 63%, proti, no 62 miljoniem tonnu līdz 102 miljoniem tonnu 2030. gadā.


Lietotas drēbes var eksportēt ārpus ES, bet galvenokārt (87%) tās sadedzina vai apglabā atkritumu poligonos.[2] Tas nozīme, ka apģērbu ražošanas radītais piesārņojums rūpnīcu apkārtnē postoši ietekmē dzīvniekus, ekosistēmas un vietējo iedzīvotāju veselību. Ķimikālijas iekļūst barības ķēdē caur uzsūkšanos zemē vai izdalīšanos ūdens resursos, nodarot nopietnu kaitējumu visai dzīvajai radībai, kas ir atkarīga no piekļuves barības vielām.


Papildus šiem vides kaitējumiem, ātrā mode ekspluatē cilvēkus, kas iesaistās apģērbu masveida ražošanā. Šie cilvēki nereti nonāk nedrošos darba apstākļos ar zemu atalgojumu bez pamata tiesību ievērošanas.[3] Modes industrija ir kritizēta par tās negatīvo sociālo ietekmi pret daudziem ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. gada programmā. Tādi zīmoli un mazumtirgotāji kā H&M un GAP tiek kritizēti par tādas atmosfēras radīšanu, kurā darbinieki saņem zemu atalgojumu un kur darba vide var būt bīstama.[4] Dokumentālā filma “The True Cost” (latviešu valodā: “Patiesās izmaksas”) lieliski atspoguļo šo ātrās modes aspektu.


ES sāk ieviest pasākumus tekstila atkritumu samazināšanai. Saskaņā ar Atkritumu direktīvu, ko Eiropas Parlaments apstiprināja 2018. gadā, ES valstīm līdz 2025. gadam būs pienākums nodrošināt tekstilizstrādājumu dalītu savākšanu. Ir ieviests ES ekomarķējums, ar ko ražotāji, kuri ievēro ekoloģiskos kritērijus, var marķēt preces, nodrošinot kaitīgu vielu ierobežotu izmantošanu un mazāku ūdens un gaisa piesārņojumu. Savukārt, no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem tiek finansēts projekts RESYNTEX, kurš varētu nodrošināt tekstilrūpniecībai aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeli. Neskatoties uz to, ka ES ar savu rīcību mazina ātrās modes raisītās sekas, ir vērts reflektēt uz mūsu pašu ieradumiem – individuāla patērētāja ieradumiem.



Bieži vien izskan arguments par to, ka kvalitatīvs apģērbs ir pārāk dārgs, neaizdomājoties par to, ka dārgāka un kvalitatīvāka prece mūsu garderobē nodzīvos ilgāk, savu vērtību atmaksājot. Ieguldot labi izgatavotās drēbēs, tiek ietaupīta nauda, jo tās nav nepārtraukti jāmaina.[5] Lielie apģērbu kalni mūsu skapjos atspoguļojas ne tikai bankas konta atlikumā, bet arī tajā, kā jūtamies. Tāpēc arvien vairāk dzirdam par kapsulas garderobi.


Kapsulas garderobe sevī ietver klasisku un vienkāršu apģērbu kolekciju. Vidēji tā sastāv no 20 līdz 40 daudzpusīgiem, toties vienkārši savienojamiem apģērba gabaliem – biksēm, svārkiem, krekliem, tostarp aksesuāriem un apaviem, no kuriem var izveidot daudz dažādu apģērbu komplektu. Šādā garderobē plaši izplatīts ir minimālisms, neitrāli toņi un vienkārši, klasiski apģērbu modeļi. Šis princips ietver nevis atteikšanos no šī brīža tendencēm, bet gan apdomātu pirkuma izvēli. Kādam kapsulas garderobe sastāvēs no neitrāliem toņiem, savukārt citam – puķainiem rakstiem un lielām piedurknēm.[6] Katram ir bijušas dienas, kad, ieskatoties skapī un ieraugot nomācošu apģērba daudzumu, zūd motivācija domāt par šodienas apģērba salikumu. Tiek izvilkts ārā novalkātais džemperis un ērtās džinsa bikses. Kapsulas garderobe nodrošina to, ka ikkatra lieta garderobē ir ērta, glīta un savienojama ar citu.


Var rasties jautājums – kur tad likt visas tās drēbes, kuras neiederētos kapsulas garderobes principā? Lai veicinātu tekstila materiālu otrreizējo apriti, Ventspilī izvietoti 9 tekstila šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji aicināti nodot nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus – mājas tekstilu, somas un jostas, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi. Konteineru atrašanās vietas Ventspilī iespējams redzēt šeit: bit.ly/apgerbu-skirosana. Jāņem vērā tas, ka viens sadzīves atkritumu maiss var sabojāt visu konteinera saturu. Tāpēc šajos konteineros iedzīvotāji aicināti nodot tikai tīras, nesaplēstas un atkārtotai lietošanai derīgas lietas, kas ievietotas stingri aizsietā maisā.


Kopsavilkumā – kāds labums atteikties no ātrās modes? Tīrāka un veselīgāka vide, mazāk impulsīvu pirkumu, vairāk apdomāti tēriņi. Tāpat arī apģērba aprite un šķirošana nodrošina apģērba pieejamību cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams.


Kampaņa “Zaļā misija” organizē dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu visaptverošu sabiedrības informēšanu par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Aktivitāšu īstenošanas mērķis ir veicināt izpratni par iespējām, kas palīdzētu sabiedrībai uzlabot savus ikdienas paradumus un pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Aicinām sekot aktualitātēm “Zaļā misija” Facebook lapā.


Strādājam kopā zaļai Eiropai!


Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.

 


[1] https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/society/20201208STO93327/tekstilizstradajumu-razosanas-un-atkritumu-ietekme-uz-vidi-infografikas

[2] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52022DC0141

[3] https://www.cilvektiesibas.info/raksti/atra-mode-jeb-fast-fashion-butiska-problema-cina-par-vides-aizsardzibu

[4] https://sdwatch.eu/2020/02/environmental-and-social-impacts-of-fast-fashion/

[5] https://www.earthday.org/toolkit-how-to-shop-for-your-clothes/#:~:text=Investing%20in%20well%2Dmade%20clothes,or%20for%20a%20small%20fee

[6] https://blog.swedbank.lv/ipasums/majoklis/kapsulas-garderobe-610

Citas ziņas

Vai jūsu uzņēmums ir gatavs digitālajai nākotnei?

Autors Kristīne Macate • 2025. gada 14. aprīlis
Digitālās prasmes jau šodien ir izšķirošas uzņēmumu konkurētspējai. Eiropas Savienība uzsver, ka līdz 2025. gadam aptuveni 90% darbavietu būs nepieciešamas noteikta līmeņa digitālās prasmes. Diemžēl Latvija šobrīd atpaliek, ieņemot 23. vietu ES valstu vidū pēc tehnoloģiju integrācijas uzņēmumos, turklāt ikai 15% Latvijas uzņēmumu piedāvā saviem darbiniekiem apgūt IKT prasmes. KAS IR LIFT? ES Atveseļošanas Fonda līdzfinansēta iniciatīva, ko īsteno RTU Riga Business School sadarbībā ar Latvijas IT klasteri. MĒRĶIS: Nodrošināt Latvijas uzņēmējus ar digitālajām prasmēm, kuras nepieciešamas, lai veicinātu konkurētspēju mūsdienu ekonomikā. De minimis finansējums sedz 100% kursa izmaksu (neskaitot PVN no pilnās cenas); pieejams arī GBER līdzfinansējums. KAS VAR SAŅEMT? Uzņēmumi, kas reģistrēti komercreģistrā, un to darbinieki (izņemot pašnodarbinātos, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus). Uzņēmumi ar nodokļu parādu līdz 150 EUR. Uzņēmumi, kuru pārstāvji nav atzīti par vainīgiem noziedzīgos nodarījumos. Līdzfinansējums nav pieejams uzņēmumiem, kas darbojas neatbalstāmajās nozarēs, piemēram, alkohola ražošanā, nekustamo īpašumu jomā, azartspēlēs, taču ir pieejams finanšu un apdrošināšanas uzņēmumu pārstāvjiem. Kāds ir process?
Business process analyze event, tūrisma un viesmīlības nozare, apmācības, Talsi, Didzis Grāvītis

Sāc sezonu pārliecinoši - apmācības tūrisma un viesmīlības jomas uzņēmumiem

Autors Signe Kraule • 2025. gada 11. aprīlis
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks kā Latvijas Digitālā akseleratora Ziemeļkurzemes kontaktpunkts aicina tūrisma un viesmīlības uzņēmumus izmantot iespēju pieteikties apmācībām "Biznesa procesu analīze tūrisma un viesmīlības nozares efektivitātei un digitālo rīku pielietošanai ".

RĪGĀ NORISINĀSIES “FUTURE READY 2025” KONFERENCE UZŅĒMĒJIEM

Autors Kristīne Macate • 2025. gada 3. aprīlis
Latvijas IT klasteris un Latvijas Digitālais Akselerators organizē konferenci uzņēmējiem “Future Ready 2025”, kas norisināsies šī gada 25. aprīlī Rīgā. Konferences mērķis ir nodrošināt uzņēmējus ar nepieciešamajām prasmēm, lai efektīvi pielāgotos digitālajai transformācijai un pilnvērtīgi izmantotu modernās tehnoloģijas. Pasākumā pulcēsies nozares līderi, valsts pārvaldes pārstāvji un uzņēmēji, lai dalītos pieredzē un zināšanās par digitālās attīstības iespējām un izaicinājumiem. Galvenie runātāji: Sintija Brīzila (Cynthia Breazeal) - MIT Mediju laboratorijas asociētā profesore, sociālās robotikas un mākslīgā intelekta pētniece. Brīzilas vizīte Latvijā notiek, pateicoties BAFF (Baltic-American Freedom Foundation) finansējumam. Zane Čulkstēna - Darba devēja tēla konsultante un SIA “ERDA” īpašniece. Pieredzējusi uzņēmēja ar padziļinātu interesi mākslā, stratēģiskajās konsultācijās un organizāciju attīstībā. K ristaps Banga - Profesionālis ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Vada Accenture globālās Space Innovation go-to-market aktivitātes, izstrādājot integrētas stratēģijas, veidojot stratēģiskas partnerības un nodrošinot biznesa inovācijas. Pēc konferences apmeklētājiem būs iespēja izvēlēties divas no piedāvātajām darbnīcām, lai iegūtu praktiskas zināšanas tādās tēmās kā: Mākslīgā intelekta iespējas vadītājiem Mākslīgais intelekts mūsdienīgā projektu vadībā Mākslīgā intelekta instrumenti un drošība Cilvēkvadība pārmaiņās un rezultātu mērīšana Kiberdrošība Organizācijas līmeņa mākslīgā intelekta projekti: idejošana, atlase, sagatavošanās izstrādei un ieviešanai Mastering Change and Uncertainty (seminārs angļu valodā) Pārmaiņu projektu vadība Praktisko darbnīcu cena ir 75 eiro + PVN. Taču uzņēmējiem ir iespēja saņemt 100% de minimis līdzfinasējumu, kas nozīmē, ka jāmaksā būs tikai PVN daļa. Vairāk informācijas par konferenci un pieteikšanos pieejama: https://futureready.lv Pasākums tiek rīkots divu Atveseļošanas fonda projektu “EDIC uzņēmumu digitālo prasmju attīstība" un “Digitālo prasmju attīstība jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai Latvijas komersantos” ietvaros. Tos finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Uzsākts izglītojošo pasākumu cikls jauniešiem un pedagogiem “Solis pretī”

Autors Līna Damberga • 2025. gada 28. marts
Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (turpmāk – VATP) uzsāk izglītojošo pasākumu ciklu jauniešiem un pedagogiem “Solis pretī”. Aktivitāšu mērķis ir rosināt jauniešus aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās un pret dažādām sabiedrības grupām, izprast neiecietības sekas un apzināties iespējamos rīcības modeļus. Pirmajiem pasākumiem Ventspilī un Jelgavā iespējams pieteikties līdz 2025. gada 5. aprīlim šeit . SIF projekta ietvaros veiktā jauniešu aptauja rāda, ka 74% jauniešu ir saskārušies ar neiecietību. No tiem 40% to izjutuši paši, 15% redzējuši, kā tiek diskriminēts kāds cits, bet vēl 19% to piedzīvojuši gan paši, gan redzējuši vērstu pret citiem. Līdzīgi kā sabiedrībā kopumā, arī jauniešu vidū lielākā daļa par piedzīvoto izvēlējušies neziņot ne vecākiem, ne pedagogiem. Savukārt liela daļa to, kuri redzējuši pret citiem vērstu neiecietību vai mobingu, nav iejaukušies un neko nav darījuši, lai upuri aizstāvētu. Tāpat aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums par neiecietību digitālajā vidē un jauniešiem ir būtiski apzināties, ka vārda brīvība nav visatļautība un par naida runu ir paredzēta kriminālatbildība.  Pasākumu ciklā tiks īstenotas izglītojošas un interaktīvas aktivitātes, kas sniegs jauniešiem un pedagogiem zināšanas par neiecietības izpausmēm skolas vidē un ārpus tās, neiecietības ietekmi uz cilvēku un sabiedrību, kā arī rīcības modeļiem, atbildību un atbalsta formām. Pasākumu mērķauditorija ir jaunieši, kuri mācās vispārizglītojošo izglītības iestāžu 10.-12. klasē un profesionālo skolu 1.-4. kursā, un izglītības speciālisti. Katra pasākuma ilgums jauniešiem ir divas dienas, starp kurām viens mēnesis ir individuālo iniciatīvu īstenošanai. Izglītojošo pasākumu cikls tiks uzsākts šī gada aprīlī un notiks visos Latvijas reģionos – Ventspilī, Jelgavā, Cēsīs, Rēzeknē un Rīgā. Pasākumu ciklu vadīs eksperte diskriminācijas novēršanas jautājumos Ilze Bērziņa un eksperts neformālās izglītības jautājumos darbā ar jauniešiem Emīls Anškens. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” organizē Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
Atvērt vairāk ziņu