Kā kļūt par skatpunktnieku?

2020. gada 12. oktobris
Ikvienam var būt citāds redzējums par jautājumiem, ar kuriem saskaramies ikdienā, darbā. Īpaši šajā laikā, kad jebkura līmeņa vadītājiem jāpieņem sarežģīti lēmumi saistībā ar radušos pandēmiju, ir labi, ka krīžu starplaikos ir iespēja izmantot iespējas, lai izglītotos un spēcinātu savas prasmes dažādības vadībā.

Varam būt gandarīti, ka Sabiedrības integrācijas fonda un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka organizētajās mācībās 2020. gadā jau piedalījušies 173 dalībnieki, no kuriem 36 piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Ieguvumi" augstākā līmeņa vadītājiem, bet 137 dalībnieki piedalījušies mācībās "Skatu Punkti: Cieņa" organizāciju darbiniekiem. Kopš 2017. gada beigām programmu apguvuši jau 584 cilvēki, kuri arī pievienojušies skatpunktnieku saimei.

Esam gandarīti, ka ikviena grupa, kura beigusi šo apmācību programmu, turpina būt iesaistīti skatpunktnieku tīklā. Pēc katrām mācībām tiek veidota WhatsApp grupa, kas noder dalībnieku savstarpējam atbalstam, turpinot dalīties ar pieredzi, attīstīt jaunas sadarbības formas, sniegt citiem savstarpēju atbalstu, kad tas nepieciešams. Tomēr, vēlamies atgādināt, ka atbalstu savā darbā, saistībā ar dažādības vadības jautājumiem var iegūt ikviens cilvēks un ikviens darba devējs, kurš nav vēl paspējis piedalīties apmācībās. Visi mācību ietvaros iesaistītie eksperti ir praktiķi savās jomās un nodrošina atbalstu citiem savas kompetences ietvaros. 

Kāds atbalsts ir pieejams darba devējiem un darba ņēmējiem?
  • Viena no interesantām tēmām, kuru aktualizē organizācijas un darba devēji un šis problēmjautājums arvien ir aktuāls darbaspēka kontekstā, bet par to nav viegli un viennozīmīgi runāt, ir diskriminācija. Diskriminācijas gadījumos nepietiek tikai ar to, ka pārzini definīciju vai spēj pateikt “es nevienu nediskriminēju”. Ar diskrimināciju saistītās problēmsituācijas ir izteikti specifiskas un prasa iedziļināšanos. Piemēram, Covid-19 krīzes laikā daudziem zemniekiem trūka darbinieku, bet, kad organizācija “Make room” bija noorganizējusi, ka studenti, kuri dzīvo Latvijā, bet ir no citām valstīm, iesaistās ražas novākšanā, viens no lielākiem izaicinājumiem, kā apgalvo organizācijas pārstāvis, bija tieši savstarpējā nesaprašanās starp dažādu kultūru cilvēkiem. Šķiet pilnīgi skaidrs – nepieciešamas darba rokas, bet, kad tās pieejamas, sākam šaubīties, vai tās ir “pareizās” darba rokas. Tās ir situācijas, ar kurām ikviens varam saskarties, bet, lai tās cieņpilni risinātu, ir vērts noklausīties lekciju par diskrimināciju, kuras ietvaros tiek iedoti instrumenti diskriminācijas atpazīšanai no savu emociju izpratnes spektra līdz juridiskā ietvara skaidrojumam, kas ietver arī jaunāko tiesu prakšu izskatīšanu. Ne velti katrs piektais darba devējs atzinis, ka aizspriedumi un stereotipi ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc darba kolektīvos netiek pieņemti cilvēki no dažādām sociālajām grupām. Atgādināsim – grupas, kas var saskarties un saskaras ar diskrimināciju, nereti ir grūti pamanāmas.
  • Otra no būtiskās tēmām ir universālais dizains. Daudz jau spriests, bet atkal un atkal nākas sastapties ar situācijām, kad cilvēki nespēj iekļūt publiskās telpās, viesu namos, izglītības iestādēs un citviet. Viegli teikt “esam šajās telpās, tās nav mūsu un tur nav iespējams neko darīt, lai telpas pielāgotu cilvēkam ar fiziska rakstura traucējumiem”. Un tomēr, Latvijā ir kāda privāta augstskola – Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža, kas lielu daļu mācību procesa pārcēla uz ēkas pirmo stāvu, lai nodrošinātu, ka no dzimšanas neredzīgam cilvēkam tiek radīta labvēlīga un pielāgota studiju vide. Mācību iestāde arī veic būtisku ieguldījumu pedagogu un administratīvā personāla izglītošanu par to, kādā veidā strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir kāda fiziska vai garīga rakstura traucējumi. Tātad, iespējas ir vienmēr, bet nozīmīga ir vēlme veidot pieejamu vidi. Un neatkarīgi no tā, kādās telpās atrodaties, vienmēr ir iespējas padomāt par cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts vides pieejamībā no skatu punkta – tie ir mani cilvēki un viņiem nepieciešama tieši mana izpratne. Tas ir labs sākums! Ja plāno celt jaunu objektu, esi aicināts sazināties ar vides pieejamības ekspertiem, bet pats galvenais – kā apgalvo eksperti – radi vidi cilvēkiem nevis formāli pildi būvnormatīvus. Šajā ziņā arī cieņa ir būtiska no abām pusēm – gan no tā, kuram pielāgota vide nepieciešama, gan no tā, kuram ir ietekme to pielāgot. 
  • Trešā tēma, kas izraisa pretrunīgas emocijas, jo nereti ir slēpta un ir dziļi personiska, ir dzimumu līdztiesība. Dzimumu līdztiesības aspekti variē no tā, ka cilvēkiem par vienādu darbu netiek maksāts vienāds atalgojums, neskatoties, ka darba apjoms un pienākumi ir vienādi, bet atšķirības veido vai cilvēks ir sieviete, vai vīrietis. Jāteic, ka nereti var iedomāties, ka šāda prakse būtu raksturīga tikai kādiem nelieliem uzņēmumiem, tomēr nē – šādi nevienlīdzības simptomi un prakse raksturīgi arī lieliem uzņēmumiem ar senu vēsturi un spēcīgām tradīcijām. Šī problēma iesakņojusies, jo dzimumu līdztiesība, attīstoties cilvēcei mainās, uzlabojās, bet tas nenozīmē, ka darbs var apstāties, jo nevienlīdzība joprojām pastāv un ir dziļi iesakņojusies daudzās mūsu dzīves sfērās. Otrs nozīmīgs aspekts, kas ir dzimumu nevienlīdzības galējā izpausme, ir vardarbība. Vardarbība ir tēma, ar kuru daudzi saskārušies, tomēr, par to ir grūti runāt, jo nereti cilvēki, kuri cietuši no vardarbības tiek par to vainoti. Apmācībās “Skatu Punkti” viedokļi atšķiras un tēma vienmēr raisa padziļinātas diskusijas, tomēr pētnieki ir pierādījuši, ka tieši vardarbības un tās seku novēršanas dēļ Latvija ik gadu zaudē aptuveni 400 miljonus eiro. Bet ikvienam ir iespēja savā darbā izmantot dzimuma perspektīvā balstītu budžeta veidošanu, lai panāktu, ka ieguldītais resurss patiesi atbalsta abus dzimumus. Tas nozīmē, ka ar budžeta veidošanu un sekojot uzmanīgi līdzi tam, kur un kā tiek investēti organizācijas resursi, tiek analizēts, kas ir galvenais “gala saņēmējs”, un ja ir iespējas, veidot budžetu veidā, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pakalpojumus saņemt gan sievietēm, gan vīriešiem. Arī šajā jautājumā eksperti var sniegt vērtīgus padomus efektivitātes uzlabošanai Jūsu organizācijai. 
Pēdējo divu gadu laikā mācībās piedalījušies arī pārstāvji no Latvijas lielajiem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits mērāms tūkstošos un apgrozījums vairākos simtos miljonu, piemēram, SIA Schwenk Latvija, AS Latvijas Balzams, SIA Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Skonto Prefab, SIA Orkla Latvia, SIA VK tranzīts, SIA Bucher Municipal, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Maxima Latvija, AS UPB, SIA Rimi Latvia. Tas, ka šie uzņēmumi izvēlas kļūt par skatpunktniekiem, nozīmē to, ka viņiem rūp viņu darbinieku labklājība. Iespējams, ne vienmēr un ne tūlīt pārmaiņas ir veicamas, bet mums, tiem, kuri īsteno “Skatu Punkti” mācību programmas, ir būtiski, ka pēc iespējas plašāks cilvēku loks kļūst atvērti un dažādas krīzes situācijas spēj risināt cieņpilni, ar pozitīvu iznākumu visām pusēm. Aicinām skatpunktnieku tīklā! Piesakies mācībām www.skatupunkti.lv.

Rasma Pīpiķe
Vadošā eksperte – dažādības vadība
Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”

Citas ziņas

Autors Līna Indriksone 2025. gada 18. februāris
Nodibinājums "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks" (VATP), reģ. Nr. 40008088258, aicina pievienoties komandai enerģisku un mērķtiecīgu kolēģi – Klientu attiecību vadītāju. Ja Tevi aizrauj darbs ar B2B klientiem, piemīt lieliskas pārdošanas prasmes un Tev patīk sasniegt rezultātus, pievienojies mūsu komandai! Tavi pienākumi: Aktīvi meklēt un piesaistīt jaunus apmācību kursu dalībniekus un klientus Kurzemē Uzturēt ilgtermiņa sadarbību ar esošajiem klientiem, nodrošinot augstāko apkalpošanas kvalitāti Informēt klientus par apmācību kursiem, izzināt viņu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus Piedalīties apmācību kursu organizēšanas procesā un sekot līdzi klientu pieredzei Analizēt tirgus tendences un konkurentu piedāvājumus, lai nodrošinātu efektīvu klientu piesaisti Sagatavot atskaites par piesaistes aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem. No Tevis sagaidām: Iepriekšēja darba pieredze klientu apkalpošanas, pārdošanas vai attiecību vadības jomā, vēlams apmācību vai izglītības sektorā Teicamas komunikācijas un saskarsmes prasmes Spēja patstāvīgi organizēt darbu un pieņemt lēmumus Analītiskā domāšana un spēja risināt problēmas Labas datorprasmes (MS Office, CRM sistēmas) B kategorijas autovadītāja apliecība Vēlama pieredze darbā ar tiešsaistes grafiskā dizaina rīkiem (Canva u.c.). Vēlama augstākā izglītība (priekšroka tiks dota ar komercdarbību, mārketingu vai klientu apkalpošanu saistītā jomā) Mēs piedāvājam: Bruto atalgojumu no 1600 EUR Stabilu un dinamisku darbu uzņēmumā, kas aktīvi aug un attīstās Iespēju pilnveidot savas profesionālās prasmes un augt kopā ar mums  Apmaksātas telefonsarunas un mobilo internetu Draudzīgu un atsaucīgu kolektīvu Veselības apdrošināšanu pēc pārbaudes laika. Ja šis piedāvājums raksturo Tevi, līdz 2025. gada 28. februārim gaidīsim Tavu pieteikumu uz e-pastu cv@vatp.lv ar norādi "Klientu attiecību vadītājs". Pateicamies ikvienam pretendentam tomēr lūdzam ņemt vērā, ka sazināsimies ar tiem pretendentiem, kas tiks virzīti nākamajai atlases kārtai. Ja nesazināmies ar Jums 3 nedēļu laikā kopš dienas, kad esat mums nosūtījis/-usi savu CV, lūdzam uzskatīt, ka nākamajai kārtai neesat izvirzīts/-a.
Autors Līna Indriksone 2025. gada 12. februāris
Tavam uzņēmumam ir ideja par jauna digitāla produkta vai pakalpojuma izstrādi, vai vēlies attīstīt jau esošo? Šī mācību programma ir izveidota, lai palīdzētu uzņēmumiem attīstīt un ieviest jaunus digitālos produktus un pakalpojumus, izmantojot stratēģiskas pieejas un digitālos rīkus. Tās ietvaros uzņēmumi strādās kopā ar biznesa un tehnoloģiju ekspertiem. 
Autors Līna Indriksone 2025. gada 4. februāris
Ventspils dizaina darbnīca “RADE” kopā ar projekta "Circular spaces" partneriem no 5 valstīm – Norvēģijas, Dānijas, Vācijas, Lietuvas un Latvijas – aicina jebkuru interesentu šī gada 5. martā piedalīties konferencē “Apritīgas koprades darbnīcas”. Reģistrēšanās līdz 28. februārim šajā saitē: bitly.cx/jbxsn . Piedalīties iespējams gan tiešsaistē, gan klātienē Valmierā viesnīcā “Wolmar” (Tērbatas iela 16A, Valmiera). Konferencē pulcēsies nozares eksperti, meikeri, dizaineri un inovatori no Baltijas jūras reģiona, un tajā tiks izcelta koprades darbnīcu loma aprites ekonomikas principu veicināšanā, materiālu atkārtotas izmantošanas veicināšanā un ilgtspējīgu inovāciju attīstībā. Pasākumā gaidāmi iedvesmojoši lektori un aizraujoša paneļdiskusija. Eksperti un pārstāvji no koprades darbnīcām Dānijā, Latvijā, Norvēģijā un Vācijā dalīsies pieredzē un diskutēs, kā koprades darbnīcas var veicināt ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus, samazināt atkritumu daudzumu un stiprināt kopienas virzītas inovācijas. Programmā gaidāma prezentācija par aprites ekonomiku būvniecībā, ar to uzstāsies arhitekte, Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu fakultātes Arhitektūra un būvniecība studiju virziena direktore Marijas Katrīna Dambe. Pieredzē dalīsies Arno Vaģelis, SIA “V.L.T.” projektu vadītājs, pastāstot par ilgtspējīgu iepakojumu un otrreizēju pārstrādi. Konferences dalībniekus iedvesmos Karīnas Vītiņas un Līvas Birkavas stāsts par projekta “Circular spaces” ietvaros izstrādātajiem inovatīvajiem produktiem, kas izstrādāti pēc aprites ekonomikas principiem. Lai demonstrētu un iedvesmotu unikālu aprites ideju radīšanai, notiks darbnīca, kurā katrs dalībnieks varēs radīt kaut ko jaunu no atkārtoti izmantojamiem materiāliem, pielietojot aprites ekonomikas principus. Reģistrējieties pasākumam, lai paplašinātu savu redzesloku par aprites ekonomiku un tās principu integrēšanu radošā darbā un uzņēmējdarbībā! Pasākuma darba valoda – angļu. Vietu skaits pasākumā ierobežots. Pasākuma programma .pdf formātā pieejama šeit . Pasākums tiek organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas finansētā projekta “Circular spaces” ietvaros. Projekta mērķis ir izveidot un stiprināt apritīgu koprades darbnīcu tīklu - sadarbības centrus, kuros radošums, ilgtspēja un resursu efektivitāte apvienojas, lai risinātu vides un ekonomikas problēmas.
Autors Aleksandra Serebrjakova 2024. gada 12. decembris
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) projekta “BSI_4Women” ietvaros ir uzsācis īstenot inkubācijas programmu, kurā apstiprinātas četras apņēmīgas sievietes, kuras uz dzīvi Ventspilī pārcēlušās no Ukrainas. Šī gada 11. decembrī notika programmas atklāšanas pasākums, kurā piedalījās gan pašas dalībnieces, gan uzņēmēji, kas dalījās savos pieredzes stāstos.  Pasākuma mērķis bija apspriest inkubācijas programmas struktūru, īstenošanas kārtību un saņemamo atbalstu biznesa idejas īstenošanai. Iniciatīvas ietvaros dalībniecēm četru mēnešu garumā tiks nodrošināts mentors, kurš vadīs inkubācijas procesu. Tāpat tiks organizētas klātienes un tiešsaistes apmācības un nodrošinātas konsultācijas ar nepieciešamajiem ekspertiem. Dalībniecēm būs iespējams saņemt atbalstu arī savas idejas prototipēšanai. Atklāšanas pasākuma laikā ar savu pieredzi dalījās apģērbu zīmola “Kukle Clothing” īpašniece Ksenija Kukle, kura pirms vairākiem gadiem no Ukrainas pārcēlās uz dzīvi Latvijā un šobrīd dzīvo Ventspilī. Ksenija stāstīja par dzīvi Ukrainā, pārcelšanos uz Latviju un biznesa veidošanu. Ar pieredzi dalījās arī Ventspils uzņēmuma SIA “Trempel” īpašnieks Aleksandrs Bobrovs. Uzņēmums ražo apģērbu un aksesuāru pakaramos, kas izgatavoti no ekoloģiskiem materiāliem, tajā skaitā kartona un koka. Pasākumā viesojās arī masiere un veselības trenere Liene Matvejeva, kas atvērusi savu salonu Ventspilī. Projekta mērķis ir palīdzēt sieviešu dzimuma pārstāvju bēglēm no Ukrainas un ārpus tās dibināt savu biznesu un kļūt par aktīvām sabiedrības loceklēm. Projektā piedalās septiņi partneri no Baltijas jūras reģiona valstīm – Žešovas reģionālās attīstības aģentūra (Polija), Mēres un Rumsdāles apgabala pārvalde (Norvēģija), Centrālā Dānijas Biznesa centrs (Dānija), Tallinas zinātnes parks “Tehnopol” (Igaunija), Kauņas Tehnoloģiju un zinātnes parks (Lietuva), nodibinājums “Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks” (Latvija), Dalarnas zinātnes parks (Zviedrija). Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “The Baltic Sea Initiative for the Development of Business Activity of Refugee Women” (projekta Nr. #C003) ietvaros. Vairāk informācijas: www.vatp.lv/projekti/bsi4women .
Atvērt vairāk ziņu
Share by: