Kā rīkoties, un ko nedrīkst darīt, sadarbojoties ar partneriem Baltijas jūras reģiona valstīs
2020. gada 27. septembris
Veicat darījumus ar partneriem ārzemēs? Esiet gatavs kultūras īpatnībām - netērējiet laiku nelielām sarunām tikšanās laikā Skandināvijas valstīs un Vācijā, meklējiet abpusēji izdevīgas sarunas Somijā, un izvairieties no diskusijām par politiku un vēsturi Lietuvā vai Polijā. Šie ir tikai daži no ieteikumiem uzņēmējdarbībai Baltijas jūras reģionā, kurus IRIS projekts apkopoja pēc intervijām ar pārstāvjiem no vietējām biznesa organizācijām 10 valstīs.
Biznesa komunikācija: cik tālu jūs drīkstat iet?
IRIS projekta aptaujātie respondenti vienbalsīgi piekrita, ka sirsnība, pieklājīgs tonis un tiešums ir visaugstāk novērtētās īpašības biznesa komunikācijā. Skandināvijas valstīs cilvēki mēdz runāt precīzi un skaidri sanāksmju laikā, taču viņi kā pozitīvu aspektu pieņem humoru, ko viņi saprot. Tomēr nebūtiskas sarunas un personiski jautājumi netiks labi uztverti - laiks ir dārgs, un jums vajadzētu būt tiešam gan Ziemeļeiropā, gan Vācijā. Vai dodaties uz Lietuvu, Poliju, Latviju vai Kaļiņingradas apgabalu? Jūtieties brīvāki - ieteicams patērzēt par vaļaspriekiem, sportu vai ģimeni.
Ja jums ir tikšanās ar biznesa partneriem Skandināvijas valstīs vai Igaunijā, ņemiet vērā privāto telpu, mēģiniet netraucēt un izvairieties runāt skaļi. Emociju izrādīšana netiek labi uztverta arī Vācijā. Savukārt, baltkrievi mēdz izvairīties no konfliktiem un asām diskusijām.
Etiķete nav mazāk svarīga - Latvijā un Polijā jūs var nokavēt uz tikšanos līdz pat 15 minūtēm, bet Dānijā un Vācijā to nedrīkst - ja jūs kavējaties, potenciālie partneri to var interpretēt kā necieņu.
Kritika
Sniegt un saņemt vērtējumus ir viena no sarežģītākajām lietām cilvēku saskarsmē, tāpēc nav pārsteigums, ka kritika var būt slidens temats starptautiskās biznesa tikšanās reizēs. Piemēram, igauņiem nepatīk, ja viņus kritizē uzņēmējdarbības vidē, bet vācieši vai somi kritiku vērtē pozitīvi, it īpaši, ja tā ir pamatota ar faktiem. Viņiem tā ir atklātuma pazīme, kas netiek uztverta personīgi.
Tomēr kritikai var būt arī plašāka nozīme. Biznesa sanāksmēs jāpievērš uzmanība saiknei ar vietējo vidi. Pieņemsim, ka jūs tiekaties ar pārstāvjiem no citas valsts, un esat sazinājies ar viņiem agrāk. Šajā gadījumā jūs varat justies brīvāk, taču paturiet prātā, ka biznesa lēmumu un kultūras aspektu kritizēšanai var būt divejāds iznākums, kas nosaka jūsu sanāksmes panākumus.
Sarunu taktika
Biznesa sarunām ir vēl viens komunikācijas aspekts, par kuru jums jāzina. Vācieši ir prasmīgi veikalnieki, tomēr jums nevajadzētu izdarīt pārāk lielu spiedienu vai būt nepacietīgam. Somi ir pielaidīgi sarunās - svarīgi ir kompromisi un abpusēji izdevīgi lēmumi, tāpat kā Zviedrijā. Ja jūsu partneri neizrāda emocijas, tas nenozīmē, ka darījums nenotiks - viņiem vienkārši vajadzīgs vairāk laika, lai to pārdomātu.
Latvieši, lietuvieši un poļi dod priekšroku līgumiem uz papīra. Tāpat kā kaimiņos esošajā Kaļiņingradas apgabalā, jums vajadzētu būt ļoti konkrētam un precīzam par savu piedāvājumu, taču izvairieties no stingra spiediena taktikas.
Vai visi ir vienlīdzīgi?
Lēmumu pieņemšana, un kurš ir atbildīgais ir viens no kritiskajiem sanāksmes aspektiem, kas nosaka turpmāko sadarbības gaitu. Tomēr hierarhijas principi citās valstīs var būt tālu no pieņemtajiem, ja tos salīdzinām ar tiem, kurus izmantojam savā mītnes zemē.
Dāņi vērtē liberālu pieeju, tāpēc sapulču laikā jūs varat satikt gan uzņēmuma vadītājus, gan zemāka līmeņa darbiniekus. Dānijā jums ir jārunā un jākonsultējas ar visiem sanāksmes dalībniekiem, un nedrīkst ignorēt neviena viedokli. Tas pats attiecas uz Zviedriju, kur padotajiem bieži ir tiesības pieņemt galīgos lēmumus.
Tomēr Polijā šāda rīcība ir pilnīgi nepieņemama, un to pat var uzskatīt par apvainojumu uzņēmuma vadītājiem. Poļi ir pieraduši runāt ar uzņēmuma vadītājiem, kad runa ir par lēmumu pieņemšanu un iespējamo sadarbību. Tādēļ jūsu sanāksmei jābūt hierarhiski vienādai - vadītāji tiekas ar vadītājiem.
Hierarhiskie principi var parādīties arī Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā un Vācijā, kas nozīmē, ka uzņēmumā sagaida, ka sanāksmē būs tādu pašu vai līdzīgu ieņemamo amatu pārstāvji, un priekšnieku viedokli nevajadzētu atklāti apstrīdēt.
Ievērojiet “sarkanos karogus”!
Politika un citas starptautiskās attiecības ir aktuālas tēmas, kas izpelnījušās brīdinājuma par briesmām jeb “sarkanā karoga” statusu. Neuzmanīga piezīme burtiski var pārtraukt biznesa sarunas. Baltijā un Polijā vēsture ar kaimiņvalstīm ir jutīga tēma, no kuras labāk izvairīties, ja vien nezināt vēsturi labi. Krievijā nevajadzētu plaši apspriest arī politiskos jautājumus. Krieviem patīk humors un patīk smieties par sevi, taču nevajadzētu aizmirst, ka ārzemniekiem to nepieļauj, ja vien jums nav sen izveidotu draudzīgu attiecību.
Arī vecajās Eiropas demokrātijās pastāv riskantas zonas. Vācieši mēdz būt atturīgi par politiskām tēmām, tomēr biznesa tikšanās var ietvert diskusijas par mākslu, kultūru un dažādiem pasākumiem. Lai gan zviedri varētu izskatīties ļoti liberāli, nehierarhiski un atklāti, sabiedrības kritizēšana noteikti ir sarkanais karogs - viņi ar to patiesi lepojas. Vai gatavojaties ņemt līdzi tulku uz biznesa tikšanos Dānijā? Tā nevajadzētu darīt – tiek sagaidīts, ka runāsiet angliski.
Šis pārskats ir sastādīts kā daļa no IRIS projekta, ko finansēja Interreg Baltijas jūras reģiona programma. Projekta mērķis ir radīt jaunus rīkus un dalīties labā pieredzē starp biznesa atbalsta organizācijām un uzņēmumu inkubatoriem Baltijas jūras reģionā. Uzziniet vairāk par IRIS projektu un atbalsta instrumentiem internacionalizācijai: www.witeno.de/iris/de/priority-areas/internationalisation-of-smes-business-activities.
Citas ziņas
Digitālās prasmes jau šodien ir izšķirošas uzņēmumu konkurētspējai. Eiropas Savienība uzsver, ka līdz 2025. gadam aptuveni 90% darbavietu būs nepieciešamas noteikta līmeņa digitālās prasmes. Diemžēl Latvija šobrīd atpaliek, ieņemot 23. vietu ES valstu vidū pēc tehnoloģiju integrācijas uzņēmumos, turklāt ikai 15% Latvijas uzņēmumu piedāvā saviem darbiniekiem apgūt IKT prasmes. KAS IR LIFT? ES Atveseļošanas Fonda līdzfinansēta iniciatīva, ko īsteno RTU Riga Business School sadarbībā ar Latvijas IT klasteri. MĒRĶIS: Nodrošināt Latvijas uzņēmējus ar digitālajām prasmēm, kuras nepieciešamas, lai veicinātu konkurētspēju mūsdienu ekonomikā. De minimis finansējums sedz 100% kursa izmaksu (neskaitot PVN no pilnās cenas); pieejams arī GBER līdzfinansējums. KAS VAR SAŅEMT? Uzņēmumi, kas reģistrēti komercreģistrā, un to darbinieki (izņemot pašnodarbinātos, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekus). Uzņēmumi ar nodokļu parādu līdz 150 EUR. Uzņēmumi, kuru pārstāvji nav atzīti par vainīgiem noziedzīgos nodarījumos. Līdzfinansējums nav pieejams uzņēmumiem, kas darbojas neatbalstāmajās nozarēs, piemēram, alkohola ražošanā, nekustamo īpašumu jomā, azartspēlēs, taču ir pieejams finanšu un apdrošināšanas uzņēmumu pārstāvjiem. Kāds ir process?
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks kā Latvijas Digitālā akseleratora Ziemeļkurzemes kontaktpunkts aicina tūrisma un viesmīlības uzņēmumus izmantot iespēju pieteikties apmācībām "Biznesa procesu analīze tūrisma un viesmīlības nozares efektivitātei un digitālo rīku pielietošanai ".
Latvijas IT klasteris un Latvijas Digitālais Akselerators organizē konferenci uzņēmējiem “Future Ready 2025”, kas norisināsies šī gada 25. aprīlī Rīgā. Konferences mērķis ir nodrošināt uzņēmējus ar nepieciešamajām prasmēm, lai efektīvi pielāgotos digitālajai transformācijai un pilnvērtīgi izmantotu modernās tehnoloģijas. Pasākumā pulcēsies nozares līderi, valsts pārvaldes pārstāvji un uzņēmēji, lai dalītos pieredzē un zināšanās par digitālās attīstības iespējām un izaicinājumiem. Galvenie runātāji: Sintija Brīzila (Cynthia Breazeal) - MIT Mediju laboratorijas asociētā profesore, sociālās robotikas un mākslīgā intelekta pētniece. Brīzilas vizīte Latvijā notiek, pateicoties BAFF (Baltic-American Freedom Foundation) finansējumam. Zane Čulkstēna - Darba devēja tēla konsultante un SIA “ERDA” īpašniece. Pieredzējusi uzņēmēja ar padziļinātu interesi mākslā, stratēģiskajās konsultācijās un organizāciju attīstībā. K ristaps Banga - Profesionālis ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Vada Accenture globālās Space Innovation go-to-market aktivitātes, izstrādājot integrētas stratēģijas, veidojot stratēģiskas partnerības un nodrošinot biznesa inovācijas. Pēc konferences apmeklētājiem būs iespēja izvēlēties divas no piedāvātajām darbnīcām, lai iegūtu praktiskas zināšanas tādās tēmās kā: Mākslīgā intelekta iespējas vadītājiem Mākslīgais intelekts mūsdienīgā projektu vadībā Mākslīgā intelekta instrumenti un drošība Cilvēkvadība pārmaiņās un rezultātu mērīšana Kiberdrošība Organizācijas līmeņa mākslīgā intelekta projekti: idejošana, atlase, sagatavošanās izstrādei un ieviešanai Mastering Change and Uncertainty (seminārs angļu valodā) Pārmaiņu projektu vadība Praktisko darbnīcu cena ir 75 eiro + PVN. Taču uzņēmējiem ir iespēja saņemt 100% de minimis līdzfinasējumu, kas nozīmē, ka jāmaksā būs tikai PVN daļa. Vairāk informācijas par konferenci un pieteikšanos pieejama: https://futureready.lv Pasākums tiek rīkots divu Atveseļošanas fonda projektu “EDIC uzņēmumu digitālo prasmju attīstība" un “Digitālo prasmju attīstība jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai Latvijas komersantos” ietvaros. Tos finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (turpmāk – VATP) uzsāk izglītojošo pasākumu ciklu jauniešiem un pedagogiem “Solis pretī”. Aktivitāšu mērķis ir rosināt jauniešus aizdomāties par neiecietību savstarpējās attiecībās un pret dažādām sabiedrības grupām, izprast neiecietības sekas un apzināties iespējamos rīcības modeļus. Pirmajiem pasākumiem Ventspilī un Jelgavā iespējams pieteikties līdz 2025. gada 5. aprīlim šeit . SIF projekta ietvaros veiktā jauniešu aptauja rāda, ka 74% jauniešu ir saskārušies ar neiecietību. No tiem 40% to izjutuši paši, 15% redzējuši, kā tiek diskriminēts kāds cits, bet vēl 19% to piedzīvojuši gan paši, gan redzējuši vērstu pret citiem. Līdzīgi kā sabiedrībā kopumā, arī jauniešu vidū lielākā daļa par piedzīvoto izvēlējušies neziņot ne vecākiem, ne pedagogiem. Savukārt liela daļa to, kuri redzējuši pret citiem vērstu neiecietību vai mobingu, nav iejaukušies un neko nav darījuši, lai upuri aizstāvētu. Tāpat aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums par neiecietību digitālajā vidē un jauniešiem ir būtiski apzināties, ka vārda brīvība nav visatļautība un par naida runu ir paredzēta kriminālatbildība. Pasākumu ciklā tiks īstenotas izglītojošas un interaktīvas aktivitātes, kas sniegs jauniešiem un pedagogiem zināšanas par neiecietības izpausmēm skolas vidē un ārpus tās, neiecietības ietekmi uz cilvēku un sabiedrību, kā arī rīcības modeļiem, atbildību un atbalsta formām. Pasākumu mērķauditorija ir jaunieši, kuri mācās vispārizglītojošo izglītības iestāžu 10.-12. klasē un profesionālo skolu 1.-4. kursā, un izglītības speciālisti. Katra pasākuma ilgums jauniešiem ir divas dienas, starp kurām viens mēnesis ir individuālo iniciatīvu īstenošanai. Izglītojošo pasākumu cikls tiks uzsākts šī gada aprīlī un notiks visos Latvijas reģionos – Ventspilī, Jelgavā, Cēsīs, Rēzeknē un Rīgā. Pasākumu ciklu vadīs eksperte diskriminācijas novēršanas jautājumos Ilze Bērziņa un eksperts neformālās izglītības jautājumos darbā ar jauniešiem Emīls Anškens. Izglītojošus pasākumus jauniešiem iecietības veicināšanai “Solis pretī” organizē Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” programmas “Nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība” ietvaros. Papildus informācijai: Līna Damberga Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Projekta koordinatore lina.damberga@vatp.lv
