Tehnoloģijām ir liela nozīme mūsdienīgā mācību procesā un šis laiks to ir īpaši akcentējis. Attālināti mācību procesu nav iespējams organizēt tāpat kā klātienē, ir nepieciešami citi risinājumi informācijas nodošanai, atgriezeniskās saites nodrošināšanai, komunikācijai, zināšanu pārbaudei. Un arī klātienē vairs mācīšanās nebūs tāda pati kā iepriekš. Izglītības un zinātnes ministrijas un Edurio veiktās aptaujas ataino šī brīža situāciju – lai arī pasaulē digitālu izglītības risinājumu ir daudz, Latvijas skolotājs ir ierobežots, jo latviešu valodā šādu resursu ir pavisam maz.
Lūk – iespēja, kuru projekta “Pratne.lv – jaunāko skolas vecuma bērnu izglītībai” komanda saskatīja jau pirms 2 gadiem un kura šobrīd aktīvi tiek īstenota, izstrādājot jaunu digitālu mācību resursu tieši Latvijas skolotājiem un skolēniem. Kamēr digitālais mācību resurss Pratne.lv ir tapšanas stadijā, pārdomās par attālināto mācību procesu un tehnoloģijām izglītībā dalās projekta izglītības metodiķis Vitolds Krieviņš.
Pielāgojoties esošajai situācijai, skolas pārgājušas uz attālināto mācību procesu. Kāds ir jūsu redzējums – vai šis process ir pielīdzināms klātienes mācībām? Vai šis ir posms, kas jāpārdzīvo, vai varbūt iespēju laiks?
Viennozīmīgi, ka attālinātās mācības nav pielīdzināmas klātienes mācībām. Esošā situācijā fokusā ir mācību process ģimenē. Proti, periods, kad attīstoši-audzinošā vide jārada mājās. Pandēmijas laikā izglītība ģimenē pēkšņi nokļuvusi pamatfokusā. Vecāki kļuvuši skolotāji. Attālinātā mācīšanās kļuvusi par visas ģimenes mācīšanos. Visi mācāmies – mūžizglītība nav vairs tikai lozungs, bet visu apzināta nepieciešamība. Citādi vienkārši nevar.
Mājsēde rosinājusi ģimenēm risināt sociālo dilemmu, ar kuru, manuprāt, tā vai citādi sastapās gandrīz ikviens: interneta saturs ir slazdi vai zināšanu avots? Kā bērniem un vecākiem ierobežoto digitālo rīku pieejamības un ne visur ātra interneta apstākļos, atrast līdzsvaru tehnoloģiju lietojumā darbam attālināti un mērķtiecīgi attīstīt izglītības procesam vajadzīgo digitālo pratību?
Šis ir sabiedrības attīstības iespēju laiks – pēc būtības un patiesi mācām un mācāmies mācīties. Rezultātā sadarbības ģimenē un digitālās pratības jomā ieguvēji būsim mēs visi. Ne vienmēr zināšanu apjomā un kvalitātē.
Vērojot pārmaiņas, kurām skolotājiem, skolēniem un vecākiem nācies pielāgoties, rodas pārliecība, ka, skolēniem atgriežoties skolas solos, viss tomēr neatgriezīsies vecajās sliedēs. Kā šis attālināto mācību periods, jūsuprāt, ietekmēs skolas nākotnē? Vai šādai relatīvi īslaicīgai tradicionālā mācību modeļa laušanai būs ilgtermiņa sekas?
Nekas vairs neatgriezīsies vecajās sliedēs – to kāds var iespēt vienīgi izlemjot noslēgti dzīvot nevakcinēts neapdzīvotā salā, apstākļos, kad viņam neviens un nekas nav vajadzīgs un viņš arī nevienam nav vajadzīgs. Nosacīti izglītībā ir evolucionāri-revolucionāra situācija, kad apakšas (bērni) negrib un augšas (skolotāji un vecāki) saprot, ka nevarēs dzīvot pa vecam.
Attālināto mācību periods jau ir būtiski ietekmējis un turpina ietekmēt skolas. Cerams, ka skolotāji, attālinātās mācīšanās laikā nesavtīgi ziedojot laiku, lietojot personīgos digitālos resursus un līdzekļus, turpinās tikpat uzticīgi kalpot un pārmaiņu neskaidrības laikā nepametīs “izglītības kuģi”, kurš biezas miglas apstākļos, šobrīd cenšas ieturēt pieredzē balstīto loģiski pareizo kursu.
Tikai žēl, ka pārmaiņas noris piespiedu apstākļos, vidē, kas ierobežo bērnu dabisko socializāciju. Manuprāt, visvairāk un izteikti šobrīd cieš tieši sākumskolas vecuma bērni un, īpaši, pirmklasnieki. Sekas? Sekas būs.
Tieši šajā laikā vairāk kā jebkad izjūtam tehnoloģiju nozīmīgumu ikdienā. Kā skatāties uz tandēmu “tehnoloģijas un izglītība”?
Tas, ka tandēms ir ilgtermiņa šodiena un nākotne, jau esam uzskatāmi un personīgi pārliecinājušies. Jebkurš skolotājs un vecāks ir sapratis, ka digitālās tehnoloģijas izglītībai nepieciešamas, tās piedāvā un pieprasa jaunu pieeju. Tehnoloģijas izglītībā nav modes lieta, bet gan nepieciešamība un iespēja.
Kā projektā izstrādātais mācību resurss Pratne.lv ierakstīsies izglītības sistēmas kopainā?
Skolotāji un ģimenes pedagoģijā iesaistītie būs pateicīgi par jebkuru risinājumu, kuram būs universāli atbalstošs raksturs. Tāda ir arī Pratne.lv pamatideja. Radīt ne tikai reāli aprobētu, profesionāļu gatavotu un kompetenču pieejā balstītu mācību saturu, kas būtu pieejams lietojumam pa apguves līmeņiem tradicionāli un digitāli, bet arī nodrošinātu satura lietojuma metodisko atbalstu.
Pratne.lv vēlas un cer būt nozīmīgi nepieciešams puzles gabaliņš Latvijas nākotnes izglītības kopainā.
Pratne.lv ir digitāls mācību un metodiskais līdzeklis jauna mācību satura ieviešanai pamatizglītības pakāpei 1.-3. klasei matemātikas apgūšanai. Mācību resurss Pratne.lv sniegs iespēju Latvijas skolotājiem elastīgi izmantot izstrādātos parauguzdevumus, kā arī pašiem skolotājiem tiks nodrošināta iespēja ērti veidot, pārveidot vai kombinēt esošos un jaunos interaktīvos mācību uzdevumus. Rezultātā skolotāja rīcībā būs universāls digitālais mācību un metodiskais līdzeklis, kurā var skolēnam nododamo individualizēto “zināšanu graudu” sagatavot atbilstoši skolēna uztveres īpatnībām, mācīšanas tipam, interesēm un nosūtīt šo uzdevumu kopu lietojumam uz attiecīgā skolēna attiecīgo mobilo viedierīci – telefonu vai planšeti.
Projektu Nr. 8.3.1.2/19/A/016 “Pratne.lv – jaunāko skolas vecuma bērnu izglītībai” īsteno SIA “TechGym” ar projekta partneriem-pilotskolām Ventspils 4. vidusskolu, Ķekavas vidusskolu un Valmieras Pārgaujas sākumskolu.
Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.2. pasākuma "Digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrāde" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķa “Nodrošināt digitālo mācību un metodisko līdzekļu izstrādi jaunā mācību satura ieviešanai pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas ir 106 334.74 EUR, kur programmas līdzfinansējums ir 74 434,32, bet pašu līdzfinansējums ir 31 900,42 EUR.
Šī publikācija atspoguļo autora viedokli un Eiropas Sociālais fonds neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.