Vietējās preces iegāde – vai ir tā vērts?

2024. gada 30. janvāris

Laikmetā, kad rūpes par vidi un ekonomiskā noturība ir sabiedrības problēmu priekšplānā, vietējo iepirkumu veikšana ir kļuvusi par spēcīgu pretlīdzekli globālām problēmām. Latvijā šī tendence uzņem apgriezienus, ko nosaka daudzi faktori, sākot no vides apziņas līdz ekonomiskajai stabilitātei.


Iegādājoties vietējo preci, patērētāji ievērojami samazina ar transportēšanu saistītās CO2 emisijas. “Worldwatch Institute” ziņo, ka vietēji ražoti produkti rada 5 līdz 17 reizes mazāk CO2 emisiju nekā tie, kas importēti no ārzemēm.[1] Vietējo preču iegāde veicina enerģijas taupīšanu. Vietējie uzņēmumi parasti veic mazāka mēroga darbības, kas parasti patērē mazāk enerģijas ražošanai, uzglabāšanai un transportēšanai, salīdzinot ar lielākām korporācijām.[2] Varētu oponēt, ka tas noteikti neattiecas uz lauksaimniecības nozari, toties Latvijas zemnieki ražošanā ir patiesi atbildīgi – ik gadu desmitiem tūkstošu zemes hektāru viņi atstāj neražojošus, veido un uztur tajos ainavu elementus, kā arī kopj jau esošās dabas vērtības.


Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir uzņēmusies vairākas emisiju mazināšanas iniciatīvas. Piemēram biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” uzsākusi kampaņu “Izvēlies Savējo!”.[3] Tās mērķis ir veicināt Latvijā ražotās pārtikas iegādi. Lai akcentētu ikviena patērētāja iespējas atbalstīt kopējo valsts ekonomiku, izvēloties vietējo ražotāju produkciju, lielveikalu tīkls Rimi uzsāk kampaņu “Audzē Latviju”. Šobrīd Rimi sortimentā atsevišķās produktu kategorijās ir pat vairāk nekā 70% vietējo ražotāju produktu.[4] Šīs kampaņas ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmumi mēģina atvieglot patērētāja lēmumu pieņemšanu, kas mūsu aizņemtajā un darbīgajā sabiedrībā ir liels klupšanas akmens.


Skaidrs – pirkt no savējiem ir labi videi. Bet, kā tas tieši ietekmē valsts ekonomiku un mūsu maciņus? Balstoties uz aprēķiniem, aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikā ik gadu papildus ieplūstu 200 miljoni eiro. Ja 20-40% no importa produktiem aizvieto ar vietējiem, Latvijas ekonomika ik gadu varētu papildus iegūt 200-400 miljonus eiro. Kā liecina “Swedbank” aprēķini, apmēram 45% iepirkumu groza Latvijā veido vietējā ražojuma pārtika, bet pārējos 55% – importēti produkti. Lai iegūtu līdzsvaru, katrai mājsaimniecībai vajadzētu ik mēnesi aizstāt importētu produktu ar vietējo 20 eiro vērtībā.[5]


Attīstoties valsts ekonomikai, tā spētu veiksmīgāk atbalstīt jaunus uzņēmumus un veidot jaunas darba vietas, kas, savukārt, atrisinātu mūžīgo Latvijas jauniešu dilemmu par to vai viņi spēs attīstīt savu karjeru Latvijā, vai tomēr būtu jādodas cituviet. Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Dr. oec. Arnis Sauka norāda, ka vietējo preču izvēle ir būtisks Latvijas ekonomikas attīstības priekšnosacījums: “Jo vairāk naudas paliek pašu mājās un neaizplūst uz citām valstīm, jo vairāk iespēju to ieguldīt kopējās labklājības celšanā.”[6]


Interesanti, ka pētījumā par vietējās pārtikas attīstības perspektīvām Latvijā konstatēts, ka patērētāji biežāk pērk vietēji ražotus produktus, lai atbalstītu vietējos ražotājus.[7] Toties iepriekš minētie “Swedbank” aprēķini norāda pretējo. Iespējams, ka uztveram sevi par lielākiem patriotiem nekā patiesībā esam. Bet tas tāpat ir labs sākums. Latviešu degsme par mūsu kultūru, vēsturi un vērtībām nav nekāds jaunums. Emocionālā līmenī mēs esam gatavi atbalstīt savējos, lai veidotu attīstītāku kopienu, ir jāveic tikai dažas pārmaiņas mūsu iepirkumu ieradumos. Nākamreiz, kad dodies iegādāties pārtiku, apskaties, vai tā ir ražota Latvijā. Ja esi steigā un vēlies iegādāties jau pārbaudītās, zināmās preces, dari tā! Toties, ja esi pamodies slinkajā sestdienā, kad uz darbu nav jāiet, izmēģini 15 minūtes ilgāk pavadīt veikalā, varbūt atradīsi kādu Latvijā ražotu dārgumu, kuru citādāk nemaz nebūsi izmēģinājis.



Izvēloties vietējo preci, tu izvēlies tīrāku vidi, attīstītāku valsti, un veiksmīgāku nākotni nākamajām paaudzēm. Veidojot jaunus ieradumus vietējās preces iegādes kontekstā, nav jātaisa revolūcija – veiksmīgas pārmaiņas veidojas pakāpeniski. Tieši tādā veidā mūsu ledusskapja, garderobes un mājas piederumu saturs var mainīties – lēni, prātīgi un apdomāti. Galvenais, ka šīs pārmaiņas notiek.


Kampaņa “Zaļā misija” organizē dažādas aktivitātes, lai nodrošinātu visaptverošu sabiedrības informēšanu par klimata pārmaiņām un vides jautājumiem. Aktivitāšu īstenošanas mērķis ir veicināt izpratni par iespējām, kas palīdzētu sabiedrībai uzlabot savus ikdienas paradumus un pievērsties veselīgākam dzīvesveidam. Aicinām sekot aktualitātēm “Zaļā misija” Facebook lapā.


Strādājam kopā zaļai Eiropai!


Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek īstenota projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Projekta budžets ir 5 117 000 EUR, no kura Norvēģijas finanšu instrumenta (Norvēģijas grants) līdzfinansējums ir 4 349 450 EUR. Projekta īstenošanas periods – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. aprīlim. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.


[1] https://stanfordmag.org/contents/eat-local-save-energy-essential-answer

[2] https://www.lgcet.com/blog/the-environmental-benefits-of-shopping-locally 

[3] https://ilgtspejigi.lv/izvelies-savejo/

[4] https://forbesbaltics.com/lv/zinas/raksts/vieteja-produkcija

[5] https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/53133399/aizstajot-20-importa-produktu-ar-vietejiem-ekonomika-gada-papildus-ieplustu-200-miljoni-eiro

[6] https://forbesbaltics.com/lv/zinas/raksts/vieteja-produkcija

[7] https://www.mdpi.com/2071-1050/14/5/2589

Citas ziņas

Atvērta pieteikšanās tiešsaistes apmācību kursam “Ideālā klienta definēšana un atrašana, izmantojot mākslīgā intelekta iespējas”

Autors Santa Patmalniece • 2024. gada 20. decembris
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks aicina pieteikties tiešsaistes kursam "Ideālā klienta definēšana un atrašana, izmantojot mākslīgā intelekta iespējas", kas sniegs praktiskus risinājumus, kā precīzi noteikt un sasniegt savu ideālo klientu. Kursa ietvaros tiks apgūtas digitālā mārketinga stratēģijas, satura mārketings, UX (lietotāja pieredze) un klientu pieredzes pilnveidošana. Apmācības tiek piedāvātas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu * . Apmācības vadīs Guntis Čoders SIA THEO GROWTH : "Atklājiet mākslīgā intelekta spēku, lai pārveidotu savu mārketinga stratēģiju un uzlabotu klientu piesaistes procesu! 32 stundās apgūstiet mārketinga pamatus, ideālā klienta profilēšanu un datu vadītu tirgus analīzi. No pārliecinošu vērtību piedāvājumu izveides līdz digitālo rīku un stāstniecības izmantošanai – šis kurss sniedz nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai piesaistītu un noturētu jūsu ideālos klientus." Apmācībās Jūs uzzināsiet: Mārketinga pamati un klienta izpratne Datu analīze un tirgus pētījumi Ideālā klienta profilēšana Vērtības piedāvājuma izstrāde Digitālais mārketings un sociālie mediji Satura mārketings un stāstu stāstīšana Mērījumi un analītika Lietotāja pieredze (UX) un klientu apkalpošana Praktiskas darbnīcas un reāli projekti Apmācību norises datumi un pieteikšanās: 03.02., 07.02., 10.02., 14.02., 17.02., 20.02., 24.02., 27.02. (plkst. 13:00-17:00) tiešsaistes platformā Zoom. Pieteikties iespējams līdz 15.janvārim, aizpildot anketu šeit! * Eiropas Savienības (De minimis) līdzfinansējums atkarībā no uzņēmuma lieluma (mazs - 70%; vidējs - 60%; liels - 50%). Kursa cena 644 EUR bez PVN, ar ES (De minimis) atbalstu maziem uzņēmumiem kursi par 193,20 EUR bez PVN, vidējiem - 257,60 EUR bez PVN, lieliem - 322 EUR bez PVN. Visu Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Digitālo prasmju apmācību piedāvājumu iespējams apskatīt šeit: vatp.lv/digitalas-prasmes . Digitālo prasmju apmācību programmu īsteno projektu nr.2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001; nr.2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/002; nr.2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003; nr.2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/004; nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005 ietvaros. Eiropas Savienība neatbild par vietnes saturu. Vairāk informācijas: Santa Patmalniece santa.patmalniece@vatp.lv

VATP uzsācis inkubācijas programmas īstenošanu

Autors Aleksandra Serebrjakova • 2024. gada 12. decembris
Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) projekta “BSI_4Women” ietvaros ir uzsācis īstenot inkubācijas programmu, kurā apstiprinātas četras apņēmīgas sievietes, kuras uz dzīvi Ventspilī pārcēlušās no Ukrainas. Šī gada 11. decembrī notika programmas atklāšanas pasākums, kurā piedalījās gan pašas dalībnieces, gan uzņēmēji, kas dalījās savos pieredzes stāstos.  Pasākuma mērķis bija apspriest inkubācijas programmas struktūru, īstenošanas kārtību un saņemamo atbalstu biznesa idejas īstenošanai. Iniciatīvas ietvaros dalībniecēm četru mēnešu garumā tiks nodrošināts mentors, kurš vadīs inkubācijas procesu. Tāpat tiks organizētas klātienes un tiešsaistes apmācības un nodrošinātas konsultācijas ar nepieciešamajiem ekspertiem. Dalībniecēm būs iespējams saņemt atbalstu arī savas idejas prototipēšanai. Atklāšanas pasākuma laikā ar savu pieredzi dalījās apģērbu zīmola “Kukle Clothing” īpašniece Ksenija Kukle, kura pirms vairākiem gadiem no Ukrainas pārcēlās uz dzīvi Latvijā un šobrīd dzīvo Ventspilī. Ksenija stāstīja par dzīvi Ukrainā, pārcelšanos uz Latviju un biznesa veidošanu. Ar pieredzi dalījās arī Ventspils uzņēmuma SIA “Trempel” īpašnieks Aleksandrs Bobrovs. Uzņēmums ražo apģērbu un aksesuāru pakaramos, kas izgatavoti no ekoloģiskiem materiāliem, tajā skaitā kartona un koka. Pasākumā viesojās arī masiere un veselības trenere Liene Matvejeva, kas atvērusi savu salonu Ventspilī. Projekta mērķis ir palīdzēt sieviešu dzimuma pārstāvju bēglēm no Ukrainas un ārpus tās dibināt savu biznesu un kļūt par aktīvām sabiedrības loceklēm. Projektā piedalās septiņi partneri no Baltijas jūras reģiona valstīm – Žešovas reģionālās attīstības aģentūra (Polija), Mēres un Rumsdāles apgabala pārvalde (Norvēģija), Centrālā Dānijas Biznesa centrs (Dānija), Tallinas zinātnes parks “Tehnopol” (Igaunija), Kauņas Tehnoloģiju un zinātnes parks (Lietuva), nodibinājums “Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks” (Latvija), Dalarnas zinātnes parks (Zviedrija). Aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “The Baltic Sea Initiative for the Development of Business Activity of Refugee Women” (projekta Nr. #C003) ietvaros. Vairāk informācijas: www.vatp.lv/projekti/bsi4women .

Konference DigiSpēks Kurzemē

Autors Santa Patmalniece • 2024. gada 9. decembris
Ceturtdien, 5. decembrī, Kuldīgas kultūras centrā norisinājās iedvesmojoša konference DigiSpēks “Uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšana – digitālo prasmju attīstība”, kas pulcēja vairāk nekā 100 dalībniekus – uzņēmējus, ekspertus, nozares līderus un citus interesentus no piecām nozarēm – būvniecības, tūrisma, IKT, vieglās rūpniecības un kokrūpniecības. Konference noritēja pozitīvā, radošā un atvērtā atmosfērā, uzņēmumu pārstāvjiem un nozaru ekspertiem daloties ar pieredzes un veiksmes stāstiem par rezultātu sasniegšanu pateicoties digitālo prasmju izmantošanai un digitalizācijai. Eiropas Komisijas ANM (Atvesaļošananas un noturības mehānisms) ieviešanas darba grupas eksperts Anatoly Subocs : “Digitalizācija ir galvenais Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, veicinot konkurētspēju, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību. Ar ES atbalstu Latvija investē digitālo prasmju attīstībā un uzņēmumu digitālajā transformācijā, izveidojot Digitālās inovācijas centrus un nodrošinot apmācības iedzīvotājiem un uzņēmumiem.” Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore informēja par daudzveidīgām atbalsta iespējām MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, startam un produktivitātes kāpināšanai, komercdarbības procesu digitalizācijai, finanšu instrumentiem komersantu digitālās transformācijas veicināšanai, produktivitātes aizdevumiem inovatīviem uzņēmumiem, kā arī maza un liela mēroga jaunu produktu izstrādei.  Konferences dalībnieki tika informēti par pieejamo finansiālo atbalstu uzņēmumu digitalizācijai, apmācību kursiem un iespējām saņemt finansējumu no ES atbalsta programmām. Ar veiksmīgu digitalizāciju, digitālo prasmju pieredzi un to pilnveides iespējām dalijās: Gvido Grīnbergs Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”; Pauls Siliņš RigaTechGirls; Kaspars Rožkalns SIA "UPB Nams"; Jurģis Kalniņš SIA „Rietumu būvvadība”; Marija Gordina MG Digital Fashion Studio; Aleksandrs Bobrovs SIA “Trempel”; Olavs Rāciņš Delulu Solutions; Antra Meike SIA "Hotel Virkas muiža"; Sintija Pusaudze Liepājas Tūrisma informācijas birojs; Edgars Makarovs SIA "Kurekss"; Sandis Fogelmanis SIA "Stiga RM"; Kristaps Freimanis SIA "TestDevLab"; Agate Ambulte Digitālo inovāciju parks . Konference bija arī iespēja dibināt jaunus kontaktus, veidot sadarbības un satikt daudz iedvesmojošu cilvēku vienuviet. Konferences mērķis bija ne tikai dalīties zināšanās, bet arī iedvesmot uzņēmumus spert drosmīgus soļus digitālās transformācijas virzienā. Konferences dalībnieki nonāca pie secinājuma – digitālās prasmes vairs nav tikai nākotnes nepieciešamība, bet šodienas realitāte. Nozaru pārstāvji apliecināja, ka mūsdienu uzņēmumu konkurētspēja un efektivitāte ir tieši atkarīga no spējām pielāgoties digitālajai videi. Digitalizācija ir nepārtraukts process, kas prasa elastību, zinātkāri un gatavību mācīties. Projekta investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantus ar digitālajām, robotizācijas un automatizācijas pamatprasmēm, digitālo pārveidi un digitālajām inovācijām, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.2.i. investīcijas "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība". ID Nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/002, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/004, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005. Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Konference DigiSpēks Kurzemes uzņēmējiem

Autors Santa Patmalniece • 2024. gada 15. novembris
Šī gada 5. decembrī, Kuldīgā norisināsies konference DigiSpēks “Uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšana – digitālo prasmju attīstība” , kas pulcēs ekspertus, uzņēmējus un inovatorus no piecām nozarēm – būvniecības, tūrisma, IKT, vieglās rūpniecības un kokrūpniecības, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju un digitālo transformāciju. Konferencē nozaru pārstāvji un uzņēmēji dalīsies pieredzes stāstos par to, kā digitālo prasmju izmantošana ir palīdzējusi sasniegt konkrētus biznesa mērķus, uzlabot efektivitāti un pārvarēt izaicinājumus. Praktiskus padomus sniegs digitalizācijas un mākslīgā intelekta eksperti, kā arī ES atbalsta programmu īstenotāji. Reģiona līderi dalīsies pieredzē, kā ar digitalizācijas un digitālo prasmju palīdzību ir veicinājuši uzņēmuma konkurētspēju un izaugsmi. SIA “Kurekss” Finanšu direktors Edgars Makarovs uzsver, ka "Digitālo prasmju attīstība veicina uzņēmuma ilgtspēju. Tās tieši ietekmē konkurētspēju un efektivitāti. Ikdienas procesu optimizācija kokapstrādē nav iedomājama bez dažādu digitālo prasmju pielietošanas. Uzņēmuma attīstības iespējas ir cieši saistītas ar digitālām prasmēm." Uzņēmumu efektivitāte, konkurētspēja un ilgtspējīga attīstība balstās uz spēju pielāgoties un izmantot digitālās inovācijas, kā arī apgūt jaunas digitālās prasmes. Antra Meike, Dizainere, Hotel Virkas muiža pārstāve: "Lai veicinātu uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir būtiska digitālo prasmju attīstība, kas ļauj izmantot mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības. Virkas muižas mājaslapas veidošana ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību ir lielisks piemērs, kā digitālie risinājumi un daudzvalodu piekļuve var uzlabot pieejamību un piesaistīt plašāku auditoriju. Šāda prasmju izmantošana palīdz mazajiem uzņēmumiem kļūt redzamākiem un efektīvāk sasniegt klientus." DigiSpēks nozares līderi un profesionāļi dalīsies idejās un informācijā par jaunākajiem digitālajiem rīkiem, digitalizācijas atbalsta un digitālo prasmju apmācību iespējām. Olavs Rāciņš, MI risinājumu eksperts un inovāciju projektu vadītājs SIA “Helve”: “MI apgūšana ļauj efektīvāk izmantot datus, prognozēt tendences un personalizēt klientu pieredzi. Spēcīgas vadības iemaņas ir neaizstājamas, lai virzītu komandu pretī pārmaiņām, veicinātu pastāvīgu izglītošanos un pielāgošanos.” Konferencē tiek gaidīts ikviens, kurš vēlas gūt iedvesmu, informāciju un zināšanas par digitalizāciju un digitālajām prasmēm. Vietu skaits ierobežots. Reģistrācija dalībai konferencē: https://www.vatp.lv/digi-speks Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.2.i. investīcijas "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība". ID Nr. 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/001, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/002, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/003, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/004, 2.3.1.2.i.0/2/23/A/CFLA/005.
Atvērt vairāk ziņu
Share by: